Atjaunināts: 12.07.2024.
Grāmata „Policista rokasgrāmata darbam ar cietušajiem” ir veidota ar mērķi sniegt policijas darbiniekiem zināšanas, kas nepieciešamas veiksmīgai un kvalitatīvai komunikācijai ar cietušajiem.
Policijas darbinieki ir vieni no pirmajiem, nereti arī vienīgie, kuri komunicē ar noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Līdz ar to policijas darbinieku attieksme pret cietušajiem, zināšanas un prasmes darbā ar cietušajiem, būtiski ietekmēs to, kā cietušais jutīsies, sadarbojoties ar policiju pēc noziedzīga nodarījuma. Policijas darbinieks ar savu rīcību var gan pasliktināt cietušā stāvokli, gan arī var būt tā persona, kas liek cietušajam sajust atbalstu un sapratni, nonākot šādā situācijā.
Ņemot vērā, ka personas cieš no dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, dažādas ir arī sekas, ko cietušais var izjust. Tāpat jāņem vērā, ka no noziedzīgiem nodarījumiem cieš dažādu dzimumu un vecumu personas, kā arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Tā kā cietušie tiek pakļauti dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem un viņi pieder konkrētai cietušo grupai, tiem, vēršoties policijā, ir noteiktas vajadzības. Lai veiksmīgi veidotu komunikāciju ar cietušajiem, policijas darbiniekiem ir jābūt zināšanām par cietušo vajadzībām, noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajiem radītajām sekām, kā arī par dažādām cietušo grupu īpatnībām. Turklāt policijas darbiniekiem ne tikai jāpārzina vadlīnijas komunikācijai ar cietušajiem, bet arī jāmāk tās izmantot praksē.
Policijas darbiniekiem ir jānovērš un jāatklāj noziedzīgi nodarījumi un citi likumpārkāpumi, un jābūt arī profesionāļiem, komunicējot ar cietušajiem. Svarīgi atcerēties, ka cietušais ir nevis līdzeklis noziedzīga nodarījuma atklāšanā, bet gan sadarbības partneris. Policijas darbinieks ir atbalsts cietušajam, nevis cietušais policijas darbiniekam.
Autoru kolektīvs cer, ka grāmatā aplūkotās tēmas, kuras saistītas ar sekundārās viktimizācijas novēršanu tiesu sistēmā, būs noderīgas ne tikai policijas darbiniekiem, bet arī citiem speciālistiem darbā ar cietušajiem.
Autori: Landmane D., Rinkevics A., Eināts K., 2013