Vieglprātība ir netikums. Tā ir īpaši bīstama. Tās ietekmē cilvēks pieļauj kļūdu – ne vienu vien. Bet viņi kļūdīties nedrīkst. Ieskatoties viņiem acīs, tu redzi, kā pat vismazākie prāta zobratiņi griežas, bet informācija tiek rūpīgi izlaista caur filtriem. Pedantiski sakārtotās domas viņiem ļauj būt nosvērtiem. Prātā pa plauktiņiem jau laicīgi saliktas plānu A, B, C kastītes. Viņi ir īpaši apdāvināti stresa kontrolēšanā. Gluži kā efektīga mākslas darba autoram, arī pretterorisma vienības OMEGA improvizēto sprāgstierīču meklēšanas un neitralizēšanas ekspertiem, ikdienā dēvētiem par sapieriem, katra sīkākā detaļa ir vissvarīgākā.
Sēžot piemājas āra terasē, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvji tikās ar pretterorisma vienības OMEGA sapieri un kinologu. Tā bija nepiespiesta atvaļinājuma atmosfēra. Fonā kāds pļāva zāli, bet mēs nesteidzīgi malkojām kafiju un apspriedām sapieru un kinologu specialitātes romantizētās un tehniskās puses.
Valsts policijas pretterorisma vienības OMEGA sapieru un kinologu ikdiena ir dinamiska, bet darba vides – dažādas. Dziļš mežs, pilsēta, iekštelpas, augstums, visdziļākie un tumšākie pagrabi… Visi omegieši ir fiziski un psiholoģiski noturīgi, taču, lai līdz tam nonāktu, bijis cītīgi un smalki jāstrādā. Specialitātes atšķiras, taču ikkatram vienībā ir kāda kopīga īpašība – interese par savu darbu!
“Darbs ir vēl labāks, kā biju iztēlojies. Kad pats sāc darīt un saproti, ko un kāpēc dari, tas motivē un liek censties pilnveidoties. Tu brauc uz darbu un nezini, kas tev šodien būs jādara. Visu laiku ir interesanti,” kā vienus no saviem pirmajiem vārdiem, raksturojot savu specialitāti, man velta vienības kinologs.
Viens nav karotājs: komanda, kas vienmēr iet plecu pie pleca
Pretterorisma vienības OMEGA improvizēto sprāgstierīču meklēšanas un neitralizēšanas ekspertu galvenais uzdevums ir neitralizēt spridzekli jeb sadalīt to pa noteiktiem elementiem, lai tas būtu drošs. Viņi dod zaļo gaismu kolēģiem no citām Valsts policijas struktūrvienībām, kuri pēcāk var droši turpināt savu darbu.
Sarunas laikā mēs secinājām, ka visi esam vienisprātis – šīs specialitātes pamatā ir izteikts komandas darbs. “Viens nav karotājs,” sarunas laikā pārliecinoši uzsver OMEGA sapieris, norādot, ka sapieris un kinologs ir perfektā koleģiālā komplektācija. Lai gan viņi katrs ir personība, viņi vienmēr strādā kopā un ir vienota komanda. Viņi viens otru papildina, palīdz un atbalsta.
“Man patīk sajūta, kad esi viens bumbu tērpā. Ej un nekas cits apkārt neeksistē. Rācija klusē. Tu paliec divatā ar savām darbībām un izvēlēm. Tev nav stresa, tev rokas netrīc, bet tajā pašā laikā esi nedaudz uzvilcies. Lai gan tobrīd esi viens, vienlaicīgi tas ir komandas darbs. Nevar būt tā, ka kaut kas nav izdarīts līdz galam. Tā ir atbildība,” noteic omegietis.
Notikuma vietā vienmēr ierodas sapieru un kinologu komanda. Neskatoties uz to, ka viņi strādā pēc noteiktām instrukcijām un algoritmiem, nav vienādas un vienotas receptes, kāda būs rīcība un taktika notikuma vietā. Kāds tam ir skaidrojums? Katra situācija ir individuāla un katrai sava specifika. Tā ir atkarīga no apstākļiem un vissīkākajām detaļām notikuma vietā. Tikai atrodoties uz vietas un novērtējot patieso situāciju, ir iespējams pieņemt lēmumu, kurš pirmais pieies pie spridzekļa. Iespējams, vienā situācijā vispiemērotākais būs pretterorisma vienības OMEGA robots Teodors, kurš paredzēts lielākiem un smagākiem darbiem, bet citā situācijā kāds mazāks un žiperīgāks robots, kurš spēj ielīst šaurās vietās vai izstiepties garāks par cilvēku. Īstenībā roboti ir tikai cilvēka aizsegs, jo tos attālināti vada omegietis.
Izvērtējot bīstamības pakāpi un novērtējot konkrēto situāciju, pie spridzekļa var doties arī sapieris 40 kilogramus smagajā “bumbu tērpā”, līdzi nesot īpašu tehniku, kas palīdz ieskatīties, kas lācītim vēderā. Bet citkārt notikuma vietas apskate tiek nodota OMEGA kinologa un viņa suņa rokās. Jāuzsver gan, ka lielākoties sapieri un kinologi vispirms paši pārbauda vides drošību, pirms ļauj iesaistīties vienības četrkājainajiem kolēģiem.
“Mēs katrs ejam un darām savu darbu. Situācija ir jāizvērtē. Nesūtīšu suni brīdī, kad redzu, ka bumbai pēdējās sekundes iet kā filmā. Tas tomēr ir arī mans draugs un vienības ģimenes loceklis,” teic OMEGA kinologs.
Lai gan sapieris un kinologs katrs pilda savu specifisko lomu, viņi viens no otra ir atkarīgi. Viņi notikuma vietā iet plecu pie pleca. Vienkāršs, taču būtisks piemērs ir tas, ka sapieris viens pats nemaz nevar uzvilkt “bumbu tērpu”, turklāt šis plānošanas un sagatavošanās process ir apjomīgs komandas darba komplekss – ieroču lādēšana, robotu vadīšana, vadu sagatavošana… Katrai sīkākajai detaļai jābūt perfekti nostrādātai un izplānotai. Viņi apzinās sava darba bīstamības pakāpi un ir stingri disciplinēti. Viņi viens otram uzticas, strādā atbilstoši savām iemaņām, jo nepieļauj kļūdīšanās iespējamību. Sapiera un kinologa specialitātēs nav vietas vieglprātībai.
“Nedrīkst strādāt ar attieksmi “ai, gan jau kaut kā”. Tas neies cauri. Tā būs viena kļūda un viss!” savu nostāju strikti un saprotami pauž pretterorisma vienības OMEGA sapieris.
Nepārtrauktas iespējas pilnveidoties – galvenais ir gribēt
Ikdienā vienības sapieri un kinologi sastopas ar dažādiem lādiņiem, taču Valsts policijas pretterorisma vienība OMEGA ir vienīgā, kas Latvijā veic paštaisīto spridzekļu neitralizēšanu. Tas ir sarežģīti, jo nav zināms ne šo improvizēto spridzekļu darbības princips, ne palaišanas mehānisms. Nav tā, kā rāda filmās – viens balts, otrs sarkans vadiņš. Mēdz būt arī citas krāsas vai neskaitāmi daudz vienas krāsas vadiņi.
“Cilvēki ir mākslinieki. Viņiem ir iztēle. Katrs spridzeklis var būt citādāks. Bieži ir tā, ka aizeju apskatīties un redzu, ka šāds variants vēl nav redzēts,” noteic OMEGA sapieris.
Pretterorisma vienības improvizēto sprāgstierīču neitralizēšanas eksperti šīm radošajām personām, kuras izgatavojušas paštaisītu vai improvizētu spridzekli, liek pretī savas profesionālās zināšanas un pieredzi, rūpīgu analīzi un tehniku. Turklāt sapieri savā darbā izmanto tik svarīgo īpašību – domātspēju.
“Bez labas teorijas, nebūs arī labas pieredzes. Sapierim jābūt domātspējīgam ārkārtas situācijās. Jāmāk uz vietas pielietot apgūtā teorija, taču jāraugās arī apkārt, jāmeklē informācija, jāpraktizē iemaņas, lai paveiktu savu uzdevumu. Jāspēj ārkārtas situācijā izplānot vairākus plānus, pēc kuriem vēlāk vadīties,” skaidro pretterorisma vienības sapieris.
Savukārt, kinologam, apmācot suni, ir svarīgi būt pacietīgam. Šķiet, tam piekritīs ikviena suņa saimnieks. To uzsver arī pats OMEGA kinologs:
“Es esmu apņēmīgs. Ja es apņemos, tad novedu lietu līdz galam. Ja man pateiks iemācīt sunim staigāt uz divām kājām, es to izdarīšu. Nezinu, cik tas prasīs laiku, taču sēdēšu un domāšu, kā to izdarīt, un to izdarīšu. Lielākā problēma kinologam ir tā, ka gribās visu uzreiz. Bet ir nepieciešama milzīga pacietība. Strādājot ar suņiem, pacietības pakāpe pieaug.”
OMEGA kinologam vienmēr ir interesējusi suņu apmācība. Iepriekš tā bijusi tikai sirdslieta, taču, nonākot pretterorisma vienības improvizēto sprāgstierīču meklēšanas un neitralizēšanas nodaļas kolektīvā, viņam radusies iespēja savu interesi par suņu apmācību realizēt arī profesionālajā dzīvē. Viņš pastiprināti pievērsis uzmanību kinoloģijai, lai vēlāk kolektīvu papildinātu ar paša audzinātu un apmācītu četrkājainu sabiedroto.
Dienesta suņa pilnvērtīga apmācība noritējusi aptuveni divus gadus. Protams, suns visu iemācās krietni ātrāk, taču būtiska ir arī precīzas tehnikas un taktikas apgūšana, piemēram, sunim jāiegaumē, ka augstu amatpersonu luksusa mašīnās ķepas nedrīkst likt uz sēdekļiem. Tāpat ik dienas tiek strādāts pie savstarpējās uzticības un attiecību veidošanas starp suni un cilvēku. Ar laiku, pierodot pie suņa, drīz vien viņš tiek nolasīts – zini, ko viņš dara, kāda ir viņa ķermeņa uzvedība, kad strādā un noķēris kādu smaržu, un kad vienkārši rotaļājas.
“Mans dienesta suns nebūs tas, kurš ies pie citiem. Līdzīgi kā kaķis. Ja viņš gribēs, lai paglauda, tad pats atnāks un ātri vien aizies. Viņam ir savs raksturs, tādēļ ir svarīga sadarbība. Sunim gluži kā bērnam secīgi jāizskaidro, ja izdarīsi to, tad būs tas. Mēs uzticību iemantojam, viens otru apmānot. Viņš patēlo, ka kaut ko atradis un man jāiet skatīties. Es patēloju, ka izrādu interesi par kaut ko. Tā mēs viens otru papildinām,” norāda OMEGA kinologs.
Darbs ar suni, kā arī kinologu un sapieru zināšanu un iemaņu pilnveidošana notiek visu laiku. Mācīties var nepārtraukti, ko omegieši arī dara. Kursi mēdz būt grūti, taču tie palīdzot sakārtot domas un esot ārkārtīgi vērtīgi. Viss balstās paša cilvēka vēlmēs. Ja ir vēlme kļūt par daļu no saliedētās sapieru un kinologu komandas, ir svarīgi, lai cilvēks ir fiziski un psiholoģiski noturīgs.
“Kad esmu piegājis pie spridzekļa, galvā ir iepriekš izdomātie plāni. Uz vietas pielāgoju plānu, lai varētu paveikt arī uzdevumu. Taču, ja nebūs fiziskās noturības, tad nebūs arī psiholoģiskās noturības. Ja tu fiziski nespēj ar bumbu tērpu nostaigāt stundu, tad psiholoģiski ir vēl grūtāk. Tu sāc svīst, trīcēt. Viss uzdevums aiziet greizi,” uzsver OMEGA sapieris.
Tāpat jāpievērš uzmanība tehniskām lietām, elektronikai. Vērtējot potenciālos omegiešus, sapieris un kinologs ir vienisprātis, ka īpaši noderīgi esot tie interesenti, kuri arī ārpus darba pieraduši veikt un atrisināt dažādus praktiskus uzdevumus.
“Novērojot tos, kuriem rokas pareizajā vietā, redzams, ka viņi var arī vairāk uz vietas izdomāt, jo pieraduši paši visu darīt. Piemēram, biedriem, kuri ikdienā darījuši lauku darbus, jau ir dažādas iemaņas. Tās ļoti noder darbā,” noteic omegieši.
Vienībā nokļūst dažādi cilvēki – jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu, tāpat arī citu profesiju pārstāvji, kuri izvēlējušies mainīt karjeru un piepildīt sen lolotu sapni. Ja Tev ir drosme sekot savai sirdij, iespējams, arī Tu vari nokļūt pretterorisma vienības OMEGA sapieru un kinologu kolektīvā, jo kā paši omegieši uzsver – iespējas ir daudz, vajadzīga tikai gribēšana.
Bezatbildība; atstāj spriedzi filmām!
Lai gan pagājuši jau vairāki gadi, taču OMEGA sapieris joprojām atceras savu pirmo patstāvīgo uzdevumu. Esot bijis tumšs, kolēģi palīdzējuši uzvilkt “bumbu tērpu” un lukturīša gaisma rādījusi ceļu līdz spridzeklim. Toreiz viņš nav izjutis bailes, drīzāk – mandrāžu. Esot bijis interesanti. Šķiet, arī citiem ir interesanti tuvplānā aplūkot spridzekļus, un tas arī esot visgrūtākais sapieru un kinologu darbā. Turklāt statistiskie novērojumi ir biedējoši.
“Visvairāk tracina bezatbildība. Aptuveni 70% izsaukumos ir tā, ka citi jau ir piegājuši klāt un paskatījušies, kas iekšā, pacilājuši un vēl pakratījuši to aizdomīgo priekšmetu,” neizpratnē noteic pretterorisma vienības OMEGA sapieris.
Iespējams, tā ir bijusi ziņkārība, iespējams – nezināšana. Un, lai gan draudu līmenis Latvijā ir salīdzinoši zems, ikvienam iedzīvotājam būtu pastiprināti jāpievērš uzmanība drošībai – savai un arī līdzcilvēku.
Pamanot aizdomīgu priekšmetu, nav ieteicams to aiztikt, pārvietot, kustināt un vērt vaļā. Adrenalīnu var gūt ekstrēmajos sporta veidos, bet sprādzienus redzēt asa sižeta filmās. Vai ziņkārība ir traumu un dzīvības vērta?
Atstāsim šo atbildīgo darbu – spridzekļa apskati, pārvietošanu, neitralizēšanu – profesionāļu rokām. Tādēļ gadījumos, kad pamani aizdomīgu priekšmetu, kas, iespējams, ir sprādzienbīstams, ziņo policijai, zvanot – 110!
Ja arī Tu esi nolēmis pierādīt sevi pretterorisma vienībā OMEGA, sūti savu pieteikumu uz e-pasta adresi omega13@vp.gov.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju. Atceries, ka nedrīksti būt krimināli sodīts, Tev ir jābūt vismaz pirmā līmeņa augstākajai izglītībai, kā arī labai fiziskajai un psiholoģiskajai noturībai. Jo ātrāk pieteiksies, jo ātrāk varēsi pārbaudīt sevi un būt soli tuvāk darbam Valsts policijas pretterorisma vienībā OMEGA.
*Raksts tapis 2019. gada vasarā