Turpinot īstenot Valsts policijas strukturālās reformas, no 1. marta darbu jaunā modelī darbu uzsāk Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde. Iedzīvotājiem ierasto sešu reģiona iecirkņu vietā būs divi – Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales iecirkņi. Pārmaiņas skars pārvaldes darba organizāciju, nemazinot ne policistu skaitu, ne iedzīvotājiem līdz šim ierasto policijas iecirkņu ēku lokāciju. Tieši pretēji – policisti kļūs iedzīvotājiem vēl pieejamāki un redzamāki. Līdz šim šādas pārmaiņas reģionos piedzīvojušas jau Valsts policijas Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģiona pārvaldes.
Līdz šim Latgales reģiona pārvaldes paspārnē bija seši iecirkņi, bet no 1. marta tie turpinās darbu divos. Ziemeļlatgales iecirknis apvieno līdzšinējos Rēzeknes, Ludzas, Balvu un Preiļu iecirkņus, bet Dienvidlatgales iecirknī iekļausies līdzšinējie Daugavpils un Krāslavas iecirkņi. Līdz šim ierastās iecirkņu ēku faktiskās atrašanās vietas pilsētās nemainīsies – neviens iecirknis netiek slēgts, tie būs atvērti un pieejami iedzīvotājiem. Notiekošās pārmaiņas ir koncentrētas uz policijas spēju ātrāk reaģēt, sniegt labāku pakalpojumu un būt tuvāk iedzīvotājiem, tādējādi ļaujot sabiedrībai just policijas klātesamību.
Izvērtējot līdzšinējo darba organizāciju, mainās tās vadīšanas pieeja – tiek samazināts vadītāju skaits un ieviests grupu vadības princips ar trim virzieniem, kas ir reaģēšana, izmeklēšana un prevencija. Tāpat tiek ieviests reaģējošā policista institūts, kurā apvienotas patruļpolicijas un ceļu satiksmes uzraudzības funkcijas.
Reaģējošajam policistam ir plaša kompetence – reaģēt uz ceļu satiksmes notikumiem, sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, sadzīves konfliktiem, mazāk smagiem noziegumiem vai kriminālpārkāpumiem, kā arī viņi spēj pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa uzsākšanu, veikt sākotnējās izmeklēšanas darbības un kriminālmeklēšanas pasākumus notikuma vietā. Vienlaikus jāizceļ, ka reaģējošiem policistiem, lai arī reaģēšana jāveic uz visiem notikumiem, nav jāveic smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšana.
“Mēs apvienojam spēkus un nojaucam robežas. Ja iepriekš katrs iecirknis darbojās neatkarīgi, izmantojot savā pakļautībā esošos resursus, tad šobrīd, pēc iecirkņu apvienošanas, pieejamie resursi ir krietni lielāki. Tas nozīmē, ka līdz ar šīm pārmaiņām jaunajiem iecirkņu vadītājiem būs lielākas manevrēšanas iespējas, plašākus spēkus novirzot tur, kur tas vairāk būs nepieciešams. Turklāt jaunais iecirkņu pārvaldībā esošo teritoriju dalījums ir atbilstošs gan notikumu intensitātei, gan iedzīvotāju skaitam. Līdz pārmaiņām Latgalē katrā no sešiem iecirkņiem darbojās viena reaģēšanas grupa, bet tagad reģionā darbojas kopumā 35 norīkojumi – mēs kļūstam pieejamāki sabiedrībai,” par pārmaiņām stāsta Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Gundars Trops.
Tāpat līdz ar restrukturizāciju reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas birojā izmeklēšanas darbs tiks koncentrēts specifiskās nodaļās – Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļā un kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļā.
Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” pirmā posma (SRAP1) rekomendāciju ieviešanas pasākumu īstenošanu, Valsts policija turpina restrukturizāciju iestādē un par to informēs arī turpmāk, atbilstoši veikto pārmaiņu gaitai. Paredzēts, ka tās tiks ieviestas līdz 2023. gada vasaras beigām.
