Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, turpinot izmeklēšanu starptautisku nozīmi guvušajā tā dēvētajā Magņitska lietā, konfiscējusi jaunus aktīvus – bezskaidras naudas līdzekļus 122 757 eiro apmērā, kas tika izsekoti un identificēti Belizā reģistrētas kompānijas kontā likvidējamā kredītiestādē Latvijā. Janvāra izskaņā Ekonomisko lietu tiesa atzina, ka kriminālprocesā arestētie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē veikta izmeklēšana par vairākiem naudas plūsmas atzariem, kuru izcelsme saistāma ar profesionāli organizētu tā dēvēto laundromāta shēmu, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai tiek izmantots plašs juridisku personu tīkls ar norēķinu kontiem dažādās kredītiestādēs un pasaules valstīs, lai tādējādi apgrūtinātu naudas līdzekļu izsekošanu.
Kā viena no pārrobežu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas shēmas epizodēm ir darījumi kādā Latvijā tolaik strādājošā kredītiestādē, jo ir iegūti pierādījumi ārzonās reģistrēto juridisku personu kontos izvietoto līdzekļu saiknei ar izkrāptajiem naudas līdzekļiem.
Pēc vērienīgas līdzekļu izsekošanas un saistīto faktu noskaidrošanas, konstatēts, ka ārzonas valstī Belizā reģistrēta kompānija 2008. gadā no kāda Vācijas uzņēmuma iegādājusies 1 000 000 eiro vērtu jahtu “Crystal Princess”. Savukārt Latvijas kredītiestādē esošajā kompānijas kontā konstatētais naudas līdzekļu atlikums saistīts ar šīs jahtas pārdošanu 2015. gadā par 225 000 eiro kādai Melnkalnē reģistrētai juridiskai personai. Persona – kādas Krievijas Federācijas politiski nozīmīgas personas sieva, – kurai piederēja šī ārvalstīs reģistrētā kompānija, kurā bija reģistrēta jahta, un kura pārvaldīja norēķinu kontus, nevarēja pierādīt jahtas likumīgo izcelsmi.
Izvērtējot kriminālprocesā konstatētos faktus un ar tiem saistītos apstākļus, secināts, ka kompānijas konts Latvijā, kuram piemita čaulas veidojuma pazīmes, izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Kuģošanas līdzeklis iegādāts par noziedzīgas izcelsmes naudu, un turpmāk, šķietami likumīga darījuma aizsegā to pārdodot, finanšu līdzekļi tikuši integrēti Latvijas finanšu sistēmā, radot maldīgu priekšstatu par legālu pirkšanas-pārdošanas darījuma dabu.
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde kriminālprocesā izdalīja krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un lūdza Ekonomisko lietu tiesu atzīt Latvijā identificēto mantu par noziedzīgi iegūtu, konfiscēt to un ieskaitīt valsts budžetā. 2023. gada 26. janvārī lūgums tika apmierināts – Ekonomisko lietu tiesa atzina, ka kriminālprocesā arestētie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.
Līdz šim Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētāji konfiscējuši divus nekustamos īpašumus un liela apjoma naudas līdzekļus, kas saistīti ar aprakstīto vērienīgo finanšu līdzekļu izkrāpšanu. Kriminālprocesā notikusi informācijas apmaiņa arī ar starptautiski zināmo investīciju fondu un finanšu līdzekļu pārvaldītāju “Hermitage Capital Management”, kurā iepriekš strādāja jurists Sergejs Magņitskis, un kas pēc viņa nāves veltījusi lielus resursus, lai gūtu pierādījumus notikušajai krāpšanai un tai sekojošajai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai visā pasaulē.
Izmeklēšana Latvijas Republikā esošajā kriminālprocesā turpinās, meklējot arī citus saistītos noziedzīgi iegūtos līdzekļus.
Magņitska lieta ir ieguvusi starptautisku uzmanību pēc tam, kad Krievijas Federācijā strādājošais jurists Sergejs Magņitskis atklāja koruptīva rakstura 230 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no Krievijas Federācijas valsts budžeta, kurā bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un agrāk notiesāti noziedznieki. Pats Sergejs Magņitskis no Krievijas Federācijas tiesībsargājošo iestāžu puses vēlāk tika apsūdzēts par nodokļu nemaksāšanu un mira, atrodoties pirmstiesas apcietinājumā.
