Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja amatpersonas ir pabeigušas pirmstiesas izmeklēšanu par divu personu 20 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Proti, par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas, svešas mantas nelikumīgu iegūšanu lielā apmērā, nodarot zaudējumus 19 personām ne mazāk kā 624 697,15 eiro apmērā, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 81 672,83 eiro apmērā. Lai gan viena no iespējamām vainīgām personām gadiem slēpa savu identitāti un izvairījās no izmeklēšanas, Valsts policijas amatpersonas efektīvi pabeidza pirmstiesas izmeklēšanu un 2021. gada augustā kriminālprocesu nosūtīja kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Izmeklēšanas laikā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja amatpersonas noskaidroja, ka laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam divas personas, savstarpēji vienojoties, piedāvāja trasta pakalpojumus no uzņēmuma, kurš nebija saņēmis atbilstošu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju jeb licenci. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu uzņēmumam nebija atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos Latvijas Republikas teritorijā.
1975. gadā dzimis vīrietis noziedzīga nodarījuma izdarīšanā iesaistīja otru personu – 1979. gadā dzimušu vīrieti, kurš bija uzņēmuma amatpersona. Viņi ar viltu un ļaunprātīgi izmantojot cietušo personu uzticību, piedāvāja iesaistīties trasta operācijās, nododot savus nekustamos īpašumus un naudas līdzekļus trasta pārvaldīšanā, solot gūt no šiem darījumiem peļņu. Uzņēmuma klienti, kuri ir cietušās personas, būdami pārliecināti, ka veic likuma prasībām atbilstošus trasta darījumus, parakstīja līgumus. Tādējādi viņi nodeva abiem vīriešiem tiesības rīkoties ar savu mantu par kopējo vērtību 624 697,15 eiro. Trastā iegūtie nekustamie īpašumi tika ieķīlāti, saņemti aizdevumi, pēc kā, lai slēptu šo naudas līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, tie tika pārskaitīti tālāk.
Likumsargi izmeklēšanā noskaidroja, ka cietušās personas tika maldinātas ne tikai par darījumu būtību, bet arī viens no grupas dalībniekiem, lai iegūtu iespēju izvairīties no atbildības, slēpa savu identitāti, uzdodoties cietušajiem par citu personu.
Sarežģītas un efektīvas izmeklēšanas rezultātā policisti noskaidroja šīs personas identitāti un atklāja, ka viņš jau kopš 2002. gada dzīvoja bez personu apliecinošiem dokumentiem un gandrīz deviņus gadus slēpa arī savu dzīves vietu un darba vietu, tādējādi izvairoties no izmeklēšanas. Noskaidrojot aizdomās turamā vīrieša patieso personību, viņš tika izsludināts meklēšanā un pēcāk aizturēts. Vīrietim kriminālprocesā tika piemērots visbargākais drošības līdzeklis apcietinājums.
Lai nodrošinātu cietušo personu tiesības, pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika apzināta un identificēta manta, kurai ir uzliekams arests. Kriminālprocesā tika uzlikts arests nekustamajiem īpašumiem par kopējo vērtību 500 000 eiro apmērā. Tāpat pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika iegūti pietiekami pierādījumi par to, ka 19 personām nodarītie materiālie zaudējumi veido ne mazāk kā 624 697,15 eiro, bet naudas līdzekļi, kas iegūti noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas rezultātā, izkrāpjot tiesības uz īpašumu, pārskaitīti par fiktīviem darījumiem dažādu fiktīvu uzņēmumu kontos. Tādā veidā tika mainīta piederība noziedzīgiem krāpšanas rezultātā nelikumīgi iegūtiem naudas līdzekļiem, kuru kopējā summa bija 81 672,83 eiro. Proti, šādi tika noslēpta šo līdzekļu noziedzīgā izcelsme, tā izdarot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju lielos apmēros.
Kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, Krimināllikuma 207. panta otrās daļas un Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par aizdomās turētām personām atzītas divas personas – 1975. un 1979. gadā dzimuši vīrieši. Šobrīd Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja amatpersonas ir pabeigušas pirmstiesas izmeklēšanu un šī gada augustā krimināllieta nosūtīta Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.