Šī gada oktobrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Resursu un krīzes vadības pārvaldes Kinoloģijas nodaļas inspektors Gints Vuškāns atzīmēja 20 gadus iekšlietu dienestā.
Gints jau kopš pamatskolas gadiem zināja, ka savu dzīvi vēlās saistīt ar četrkājainajiem draugiem – suņiem, turklāt, darīt to savas valsts – Latvijas - vārdā. Lai arī iepriekš ir ieguvis grāmatveža kvalifikāciju, Gintu aktīvs darbs Latvijas vārdā uzrunājis daudz vairāk.
Sākotnēji G. Vuškāns bijis robežsargs un dienējis tuvāk savai dzimtajai pusei Zemgalē, kur strādāja Latvijas – Lietuvas robežas apkārtnē. Mainoties situācijai uz robežas, Gints pārnācis uz Rīgu, kur ātri vien saskārās ar ikdienas rutīnu.
Dienestu Valsts policijā sāka 2011. gadā Rīgā, tomēr, veiksmīgu sadarbību un gūto panākumu rezultātā, izmantoja iespēju un devās atpakaļ uz dzimto pusi. Dienestu Valsts policijā Gints nespēj raksturot kā vienmuļu vai vienkāršu, jo ik dienas notiek kaut kas jauns un līdz šim nepieredzēts, liekot mācīties un attīstīt savas prasmes.
“Es apzinos, ka sākumā esmu policists un tikai pēc tam kinologs. Kinologs ir kā papildprofesija,” pauž Gints, kurš tieši šādas nostājas dēļ strādā, sadarbojoties ar reaģēšanas un izmeklēšanas jomas kolēģiem.
Gints Vuškāns visus savus darba pienākumus veic tā, lai beigās tiktu sasniegts kāds konkrēts mērķis: “Man ir svarīgi būt procesā no sākuma līdz beigām. Es neesmu papildspēks, es esmu pilnvērtīga sastāvdaļa.” Degsme un nopietna attieksme pret dienesta pienākumu izpildi ir veicinājusi ne tikai kolēģu cieņu, bet arī sabiedrības respektu pret Gintu un viņa suņiem!
Viens no lielākajiem ieguldījumiem ir apmācību izveide, kurās ne tikai strādā ar suņiem un kinologiem, bet arī veido sadarbības ar Valsts policijas struktūrvienībām un citiem dienestiem. Lielākās sadarbības ir izdevies izveidot ar Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljonu un Zemessardzi.
Šobrīd Ginta paspārnē ir divi dienesta suņi – 5 gadus vecais beļģu aitu suns Dakars un divgadīgais vācu aitu suns Darks. Ikdienā suņi dzīvo, atpūšas un pavada laiku kopā, taču, kad jādodas uz izsaukumu vai mācībām, Gints dodas tikai ar vienu no suņiem.
Vaicājot par to, kā ir ikdienā dzīvot, mācīt un darboties vienlaicīgi ar diviem dienesta suņiem, Gints stāsta, “kad ir viens suns, tad, apmācot viņu, pēc tam abi varat atpūsties. Ar diviem suņiem jau ir grūtāk – kad viens ir apmācīts un dodas atpūsties, mācības sākas otram. Taču man tas nav šķērslis, es esmu pieradis ikdienā dzīvot un apmācīt vienlaicīgi pat trīs suņus.” Dienesta laikā Gints ir strādājis vēl ar četriem dienesta suņiem – Dafi, Dogī, Drako un Darvinu.
Gints atzīst, ka darbam policijā ir savas ēnas puses, piemēram, arī aizturēto neapmierinātība un pat vēlme atriebties par paveikto darbu sabiedrības drošībā. Neraugoties uz visām grūtībām ar kurām ir nācies saskarties, Ginta lielākā motivācija ir viņa suņi, viņa patriotisms un degsme pildīt policista darba pienākumus. Motivāciju sniedz arī apziņa par visu, kas ir ieguldīts, lai nonāktu tur, kur Gints atrodas šobrīd.
Noslēgumā Gints gan esošajiem kinologiem, gan jauniešiem, kuri vēl tikai apsver domu par dienestu, ko savienot kopā ar četrkājainajiem draugiem, vēl apzināties, ka nekas nenotiek vienkārši. Visa pamatā ir smags darbs, ieguldījums, paša vēlme tiekties uz sasniegumiem un mērķi. Pamatā ir jābūt vēlmei pašam sevi attīstīt un pilnveidot savu suņu prasmes!