No šī gada 1. jūnija veikta visu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes iecirkņu restrukturizācija – tas ir liels solis tuvāk Valsts policijas strukturālo reformu finišam. Jau aprīlī tika restrukturizēti Valsts policijas Pierīgas iecirkņi, bet kopš šī gada 1. maija un 1. jūnija arī bijušie Rīgas pilsētas iecirkņi strādā jaunā kārtībā, pārmaiņu rezultātā iegūstot pārvaldes statusu. Proti, līdz šim ierasto septiņu Rīgas pilsētas iecirkņu vietā būs trīs pārvaldes – Rīgas Pārdaugavas pārvalde, Rīgas Ziemeļu pārvalde un Rīgas Austrumu pārvalde. Valsts policija vērš uzmanību, ka šobrīd līdz ar struktūrvienību apvienošanu ierastās iecirkņu ēku lokācijas pilsētā nemainās un policija aizvien ir sasniedzama tajās pašās vietās.
Līdz šim Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē – Rīgas pilsētā – bija septiņi iecirkņi, kuri šobrīd turpina darbu trīs pārvaldēs. Līdzšinējie Rīgas Kurzemes iecirknis un Rīgas Zemgales iecirknis, kuru lokācija bija Pārdaugavā, apvienoti Rīgas Pārdaugavas pārvaldē, savukārt Rīgas Latgales iecirknis, Rīgas Ķengaraga iecirknis un Rīgas Centra iecirknis apvienoti Rīgas Austrumu pārvaldē, bet Rīgas Ziemeļu un Rīgas Teikas iecirknis – Rīgas Ziemeļu pārvaldē. Jau iepriekš ziņots, ka šādas pārmaiņas šogad veiktas arī Pierīgas iecirkņos, kuri jau divus mēnešus strādā jaunās struktūrās – Pierīgas Dienvidu iecirknī, Pierīgas Ziemeļu iecirknī, Pierīgas Austrumu iecirknī un darbu turpina Jūrmalas un Lidosta “Rīga” iecirkņi.
Līdz ar Rīgas reģiona pārvaldes iecirkņu restrukturizāciju pārmaiņas ir īstenotas, sekojot vienotam modelim visā valstī. Šobrīd Valsts policijas darbinieki nu jau visos iecirkņos Latvijā strādā jaunā struktūrā, taču pārmaiņas vēl ir procesā arī Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē un citās Valsts policijas galvenajās pārvaldēs.
Iecirkņu apvienošana ir viena no redzamākajām Valsts policijas strukturālo pārmaiņu sadaļām un tās būtiski maina iecirkņu darba organizāciju. Galvenās pārmaiņas ir vadīšanas pieejā – tiek samazināts vadītāju skaits un ieviests grupu vadības princips ar trim virzieniem, kas ir reaģēšana, izmeklēšana un prevencija. Tas savukārt nozīmē, ka mazinās sadrumstalotība un darbinieki ir spējīgi reaģēt uz daudzveidīgiem notikumiem lielākā teritorijā.
“Kopš pagājušā gada otrās puses esam ļoti daudz strādājuši pie jau konkrētām pārmaiņām Valsts policijas struktūrā un darba organizācijā. Attiecīgi šīs pārmaiņas Rīgas reģiona – gan pilsētas, gan Pierīgas – iecirkņos noslēdz būtisku pārmaiņu posmu visā Valsts policijas struktūrā, pievienojoties darbam jaunajā modelī kopā ar pārējām Latvijas reģionu Valsts policijas struktūrvienībām. Pārmaiņas bija neizbēgamas un nepieciešamas. Ņemot vērā policijas rīcībā esošo cilvēku un pārējos resursus, mēs vienkārši vairs nevarējām strādāt kā iepriekš. Mēs visi saprotam, ka pielāgošanās pārmaiņām nav viegls un ātrs process, darbiniekiem papildus ir jāpilnveido savas zināšanas un prasmes – tajā jāiegulda vēl daudz darba. Jau tagad Valsts policijas koledža īstenoto izglītības un profesionālas pilnveides programmas gan kadetiem, gan Valsts policijas amatpersonām, kā arī ir nodrošināta iespēja turpināt izglītoties Iekšējās drošības akadēmijā. Vienlaikus turpinās ļoti aktīvs darbs arī pie Valsts policijas infrastruktūras sakārtošanas, lai Valsts policijas amatpersonas gan Rīgā, gan citviet Latvijā ne tikai iegūtu jaunu nosaukumu, bet arī cilvēka cienīgus un motivējošus darba apstākļus,” norāda Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Tāpat līdz ar pārmaiņām ir ieviests reaģējošā policista institūts, proti, tie ir policisti, kuriem ir plašāka kompetence reaģēt uz dažāda rakstura notikumiem, kas ietver ikdienas standarta notikumu klāstu ceļu satiksmē, sabiedriskajā kārtībā, kā arī noziedzīgu nodarījumu gadījumos, uzsākot kriminālprocesus, veicot sākotnējās izmeklēšanas darbības un kriminālmeklēšanas pasākumus lietās, kas nav sarežģītas.
Jāatzīmē, ka tieši reaģējošā policista viens no prioritārajiem uzdevumiem ir reaģēt uz ģimenes konfliktiem un risināt situācijas ar vardarbības gadījumiem – pieņemt lēmumus par nošķiršanu utt. Turklāt reaģējošo policistu darba modelis paredz darbu nevis kabinetā, bet tieši apkalpojamās teritorijās – tuvāk iedzīvotājiem, nodrošinot ātrāku reaģēšanu un redzamību.
“Šīs pārmaiņas nav skaitāmo mainīšana vietām vai cilvēkresursu pārbīdīšana citos amatos, tās ir būtiskas darba organizācijas izmaiņas, kas prasa arī domāšanas, rīcības un pieejas maiņu. Pārmaiņas nekad nav viegls process, bet esam pārliecināti, ka policisti rezultātā būs apmierinātāki gan ar atalgojumu, gan ar darba vidi un slodzes izlīdzināšanu. Tāpat arī sabiedrība iegūs krietni operatīvākus un kvalitatīvākus pakalpojumus. Mūsu mērķis ir veidot labāku Valsts policiju un drošāku Latviju,” pārliecināts ir Armands Ruks.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” pirmā posma (SRAP1) rekomendāciju ieviešanas pasākumu īstenošanu, Valsts policija pakāpeniski ievieš strukturālās reformas Valsts policijas struktūrvienībās. Paredzēts, ka tās tiks ieviestas līdz šī gada vasaras beigām un par to īstenošanu Valsts policija turpinās informēt.
