Policijas dati liecina, ka šobrīd otrs izplatītākais krāpšanu veids, tūdaļ aiz krāpnieciskajiem telefona zvaniem, ir smikšķerēšana jeb krāpšanas, iedzīvotājiem izsūtot viltus īsziņas, e-pastus, ziņas saziņas lietotnē “WhattsApp” un citviet. Nolūkā izkrāpt naudu, noziedznieki šīs ziņas ir papildinājuši ar krāpniecisku saiti.
Šī gada pavasarī iedzīvotāji masveidā saņēma īsziņas it kā par administratīvā soda apmaksu, tāpat fiksēti viltvāržu paziņojumi par pozitīvu HIV testu “E-veselība” vārdā. Savukārt pēdējā laikā aktuālas SMS ar uzaicinājumiem ierasties uz tiesas sēdi, paziņojums par policijas lēmumu un Latvijas Pasta vārdā atsūtītas īsziņas par atnākušu pasta sūtījumu un nepareizu piegādes adresi.
Lai varētu iepazīties ar ziņojuma saturu vai nodrošināt sekmīgu pasta sūtījuma piegādi, potenciālajiem upuriem tiek prasīts atvērt īsziņai pievienoto viltus saiti un ievadīt bankas konta datus. To izdarot, cietušo personu finanšu līdzekļi nonāk krāpnieku rīcībā.
Jāpiemin, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos Valsts policija reģistrējusi 430 smikšķerēšanas gadījumu, tajos cietušas 280 personas, kurām izkrāpti vairāk nekā 249 039 eiro. Lielākoties (55% gadījumu) cietušie ir 30 līdz 50 gadu veci, tātad ekonomiski aktīvā grupa, kura izmanto dažādus digitalizētos rīkus. 61% gadījumu cietušas sievietes.
Aicinām ikvienu saņemot īsziņas pārlasīt tās divreiz, pievēršot uzmanību valodas lietojumam (pareizrakstības kļūdām, stila kļūdām, kā arī vārdu locījumiem) un uzrunas veidam, pārliecinies, ka šī īsziņa ir adresēta Tev un nekādā gadījumā nenodod personai savus personas datus vai bankas kartes datus. Būtiski pievērst uzmanību arī tekstā esošajām saitēm un salīdzināt tās ar iestādes oficiālo mājaslapu - pārbaudīt vai tās nesatur lieku burtus, vai tie nav jauktā secībā, kā arī vai tiek izmantots iestādei atbilstošs domēns. Ja māc šaubas par īsziņas patiesumu, aicinām sazināties ar konkrēto iestādi.
Gadījumos, ja ir izkrāpta nauda, par to no sākuma informē savu banku, pēc tam vērsies ar iesniegumu Valsts policijā!