Tiesībsargājošās iestādes Itālijā, Latvijā un Lietuvā liela mēroga starptautiskā operācijā aizturēja 18 noziedzīga grupējuma dalībniekus. Kopumā tiek lēsts, ka kopš 2017. gada divi galvenie aizdomās turamie Lietuvas finanšu institūcijā ir atmazgājuši aptuveni 2 miljardus eiro, izmantojot tā saukto čaulu kompāniju tīklu.
Starptautiskajā operācijā, 27. februārī, aktīvi darbojās 250 tiesu iestāžu pārstāvji un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Kopumā tika pārmeklētas 55 vietas un kopumā 11,5 iesaldēti aktīvi un bankas konti.
Divi galvenie aizdomās turamie, kuru dzīvesvietas bija Latvijā un Lietuvā, piedāvāja naudas atmazgāšanu tiešsaistē kā pakalpojumu noziedzniekiem. Savukārt trešais aizdomās turamais, kurš vadīja citu organizētās noziedzības grupējumu, tika arestēts tajā pašā operācijā par 15 miljonu eiro valsts līdzekļu izkrāpšanu no Itālijas varas iestādēm. Šie līdzekļi tika legalizēti, izmantojot tā saukto čaulu uzņēmumu tīklu, kura centrā bija kāda finanšu iestāde Lietuvā.
Noziedzīgais grupējums atmazgāja naudu, kas iegūta, veicot dažādas noziedzīgas darbības, tostarp izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kiberkrāpšanu, viltus maksātnespējas procesu pieteikšanu un narkotiku kontrabandu. Daļa no ieņēmumiem tika ieguldīti Latvijas un Lietuvas ekonomikā, iegādājoties nekustamos īpašumus un luksusa klases transportlīdzekļus.
Legalizētie naudas līdzekļi ietver arī 15 miljonus eiro no nelikumīgi iegūtām tā sauktajām “celtniecības prēmijām”, ko piešķir Itālijas valsts iestādes. Atbalsta programmu ietvaros valsts piešķīra līdzekļus esošo ēku renovācijas un siltināšanas darbiem un citiem energotaupības pasākumiem. Izmeklēšanas laikā atklāts, ka remontdarbi faktiski nenotika, finansējuma pieteicēji nebija patiesie ēku īpašnieki vai pieteiktās ēkas neeksistēja vispār. Aizdomās par šīs krāpnieciskās shēmas organizēšanu tiek turēta kāda praktizējoša nodokļu konsultante, kura kopumā noorganizēja valsts finansējuma saņemšanu 72 personām.
2021. gadā izmeklēšanu uzsāka Neapoles un Lečes prokuratūra Itālijā, bet 2022. gadā ar Eirojusta starpniecību piesaistīti izmeklētāji no Latvijas un Lietuvas.
Drīz pēc tam Lietuvas autoritātes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu neievērošanu finanšu iestādei atsauca bankas licenci un tika uzsākta arī maksātnespējas procedūra.
Latvijas un Lietuvas varasiestāžu ātrā reakcija par aizdomīgiem darījumiem ļāva identificēt un laicīgi iesaldēt miljonus, kā arī konfiscēt nekustamos īpašumus un luksusa klases transportlīdzekļus.
Eirojustam un Eiropolam bija galvenā loma starptautiskās darbības veicināšanā un koordinēšanā. Izmeklēšanas laikā Eirojusts atbalstīja kopīgas izmeklēšanas grupas izveidi un finansēšanu starp visām iesaistītajām valsts iestādēm. Kopā tika noorganizētas astoņas koordinācijas sanāksmes, lai sagatavotos Itālijas, Latvijas un Lietuvas iestāžu operācijai. Šie sagatavošanās darbi arī novērsa iespējamos jurisdikcijas konfliktus. Tostarp, Eirojusts veicināja Lietuvas varas iestāžu iesaldēto līdzekļu atdošanu Itālijai vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā.
Savukārt Eiropols ir atbalstījis šo operāciju kopš 2022. gada janvāra, cieši sadarbojoties ar valstu izmeklētājiem, lai atklātu noziedzīgā grupējuma veikto darbību apjomu. Vienlaikus, gatavojoties operācijai, uz Latviju nosūtīti divi Eiropola eksperti, lai sniegtu atbalstu varas iestādēm to izmeklēšanas pasākumos.
Starptautiskajā operācijā piedalījās:
- Itālija: Neapoles un Lečes prokuratūras, Itālijas Finanšu policija (Guardia di Finanza);
- Latvija: Ģenerālprokuratūra, Rīgas tiesas apgabala prokuratūra, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļa;
- Lietuva: Viļņas apgabala prokuratūra un Viļņas apriņķa policijas pārvalde.