Latvijā šobrīd ilgstošais sausums rada papildu risku dažādiem nelaimes gadījumiem un drošībai, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un Valsts policija (VP) šajos Jāņos brīdina: esiet īpaši uzmanīgi ar ugunskura un grila kurināšanu. Pat vismazākā dzirkstele var izraisīt postošu nelaimi. Tāpat katru gadu šajos svētkos lielākā daļa negadījumu notiek alkohola reibumā, tostarp nereti ar traģiskām sekām. Līgotāji dzērumā peldas un noslīkst, zaudē modrību un neievēro drošību uguns tuvumā, gūstot nopietnus ķermeņa apdegumus, kā arī sēžas pie stūres reibumā, tādejādi pakļaujot riskam gan sevi, gan apkārtējos satiksmes dalībniekus. Tāpēc sviniet svētkus droši, atbildīgi un ar mēru, lai tie kādam nebūtu pēdējie.
To, ka alkohola lietošana ir viens no iemesliem, kādēļ svētkos notiek dažādas nelaimes, pierāda operatīvo dienestu statistika. Piemēram, Jāņu brīvdienās katrā otrajā NMPD izsaukumā, kur gūta smaga trauma vai sākušās nopietnas veselības problēmas, lietots arī alkohols. Savukārt VP apkopotā statistika liecina, ka pie stūres alkohola reibumā tradicionāli katru gadu šajos svētkos sēžas desmitiem autovadītāju, tā apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus un viņu dzīvības. Pērn tie bija 60 transportlīdzekļu vadītāji, kuri brauca reibumā, bet 2022. gada Jāņu svētku divās dienās kopumā ceļu satiksmes negadījumos cieta 50 cilvēki un izdzisa divas dzīvības. Bet VUGD informācija parāda, ka pērn svētku brīvdienās ugunsgrēkos cieta astoņi cilvēki, viens gāja bojā, savukārt no ūdenstilpēm izcelti trīs bojāgājušie. Diemžēl lielā daļā negadījumu, kuros cilvēki gājuši bojā ugunsgrēkos, avārijās vai noslīkuši, nereti lietojuši arī alkoholu.
- Ir sauss, ugunsnelaimi var izraisīt pat vismazākā dzirkstele! Jāņos ugunskurus un grilus kurinām sevišķi uzmanīgi
VUGD atgādina, ka pirms ugunskura kurināšanas, jāsagatavo ugunskura vieta - tā jānorobežo, piemēram, ar akmeņiem vai smiltīm, un blakus jātur spainis ar ūdeni. Jāņu ugunskurs jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā! Ugunskura vietu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, to atstājot, ugunskurs ir pilnībā jānodzēš, lai izslēgtu ugunsgrēka izveidošanās iespējamību! Savukārt grils ir jānovieto uz stabilas virsmas un tas pareizi jāiekurina – vispirms, ar degšķidrumu, kas paredzēts grila kurināšanai, ir jāaplej kurināmais, jāpagaida, kad tas sasūcas, un tikai tad uzmanīgi jāaizdedzina! Degšķidrumu nedrīkst pieliet jau degošam grilam! Ugunskuros un grilos nedrīkst dedzināt plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem.
Tāpat katru gadu līgotāji gūst smagus apdegumus, lecot pāri ugunskuram, iekrītot tajā vai reibumā uzkrītot grilam. Tradicionāli dzīvībai bīstami apdegumi tiek gūti, aizdedzinot ugunskuru ar degšķidrumu vai benzīnu, kas strauji uzliesmo. Savukārt nepieskatīti mazi bērni nopietnus apdegumus gūst, piespiežot plaukstas pie karsta grila vai iekāpjot oglēs. Jāatceras, ka bērni mēdz atdarināt dažādās pieaugušo rīcības, tādēļ bērnus bez uzraudzības uguns tuvumā nedrīkst atstāt.
- Nepārvērt svētkus traģēdijā – neej ūdenī un nepeldies alkohola reibumā
Jāņu brīvdienās ir traģiski negadījumi, kad līgotāji noslīkst vai gūst smagas traumas, lecot ūdenī uz galvas vai uz kājām, kas nereti beidzas ar dzīvi ratiņkrēslā. Pat it kā pazīstamu ūdenstilpņu gultnē var būt koku un zaru sanesumi, kas iepriekš tur nav bijuši, līdz ar to nekad nevar būt drošs par vietu, kurā vēl nesen esi peldējis. Tāpēc esi piesardzīgs, ja dodies peldēties. Neej ūdenī alkohola reibumā. Peldvietā nelec ūdenī no augstuma ne uz galvas, ne uz kājām. Neej peldēties naktī, īpaši nezināmās peldvietās, kā arī nepeldi viens pats. Tāpat pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī, un ūdenskrātuvju tuvumā ik mirkli uzmani bērnus!
VUGD aicina – nedodieties peldēt vienatnē, jo tad līdzās var nebūt citu cilvēku, kuri spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. Atpūtā pie ūdens izmantojiet glābšanas vestes! Necentieties pierādīt savas spējas aizpeldēt tālāk par citiem! Diemžēl daudzas traģēdijas uz ūdens notiek alkohola reibumā, kad ir traucēta apziņa un cilvēks neapdomīgi riskē, tajā pašā laikā viņam ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu ir aizpeldējis.
- Neriskē ar savu un citu satiksmes dalībnieku dzīvību – nebrauc dzēris
Pērnā gada svētku divās dienās no visiem notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, 25 negadījumos transportlīdzekļu vadītāji bija reibumā un šajos negadījumos cieta 14 personas un viena gāja bojā. Lai izvairītos no traģiskām sekām šī gada svētku dienās, aicinām ne tikai autovadītājus būt atbildīgiem un neapdraudēt savu un apkārtējo dzīvības, braucot reibumā, bet aicinām arī līdzcilvēkus iesaistīties un uzņemties atbildību par to, kas notiek apkārt – būt vērīgiem un neļaut saviem draugiem vai tuviniekiem sēsties pie spēkrata stūres alkohola reibumā, kas var novest līdz traģēdijai. Tāpat, ja satiksmē tiek manīts autovadītājs, kura braukšanas maniere liecina, ka viņš, iespējams, brauc alkohola reibumā, nekavējoties par to jāziņo policijai, zvanot pa tālruņa numuru 110.
- Precizē adresi jau iepriekš, ja svētkus svinēsi pie dabas vai nezināmā vietā
Dodoties uz svinību vietām, ir svarīgi iepriekš noskaidrot, kurā novadā vai pagastā notiks svinēšana, kāds ir tuvākās pieturas vai māju nosaukums vai kāds cits vietas orientieris, ja svētkus plāno sagaidīt meža ielokā vai pie kādas ūdenstilpnes. Ja notiks negadījums un būs nepieciešama mediķu, policistu vai ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, operatīvie dienesti varēs ierasties daudz ātrāk, ja viņiem spēsi norādīt pēc iespējas precīzāku atrašanās vietu.
- Pirmā palīdzības zināšanas - pirms svētkiem tās atkārto
Zini, kā palīdzēt cietušajam, ja gūts apdegums, cilvēks slīcis vai aizrijies. Ņem vērā, ka aizrīšanās gadījumā ļoti būtiska ir līdzcilvēku ātra un tūlītēja iesaiste. Aizrīšanās ar šašliku ir nosmakšanas risks, un ja netiek sniegta palīdzība, nāve var iestāties minūšu laikā. Par to, kā rīkoties aizrīšanās gadījumā, kā arī citās situācijas uzzini NMPD mājaslapā sadaļā “Kā palīdzēt cietušajam”: https://www.nmpd.gov.lv/lv/ko-darit-traumu-un-nelaimes-gadijumos
Bet, ja ir uztraukums vai nav iemaņu, zini - atbalstu un pirmās palīdzības padomus pa telefonu vienmēr sniedz ārkārtas tālruņa 113 dispečers, sakot priekšā, kas un kā darāms, kamēr mediķi vēl ceļā.
Informāciju sagatavoja:
Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
