Vairākkārtīgi ir uzsvērts, ka fotoradaru ieviešanas mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumos gan cietušo, gan bojāgājušo personu skaitu. Valsts policija nekad nav uzskatījusi, ka fotoradaru vai tehnisko līdzekļu ieviešanas projekts būtu veids, kā papildināt valsts budžetu vai pēc iespējas vairāk sodīt autovadītājus.
Ļoti uzskatāms piemērs ir 2014. gads, kad uz Latvijas ceļiem fotoradaru nebija. 2014. gadā bija 213 bojāgājušie, bet 2018. gadā, kad uz Latvijas ceļiem bija 100 fotoradari – 148 bojāgājušie. Tas nozīmē, ka ir izglābtas vismaz 65 cilvēku dzīvības.
"Šī arī atbilde uz diskusijām publiskajā telpā par to, kādam mērķim ir domāts fotoradaru projekts – viennozīmīgi vienam mērķim – uzlabot satiksmes drošības stāvokli. Par to nevar būt nekādi jautājumi. Satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa projekti, tā ir nepareiza pieeja. Tiem jāpievērš uzmanība nepārtraukti. Šobrīd mēs esam sasnieguši mazu uzlabojumu, neskatoties, ka pagājušais gads bija mazliet sliktāks nekā 2017. gads. Mums jāvirzās uz to, lai uz Latvijas ceļiem ciestu arvien mazāk cilvēku, bet bojā neietu neviens,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Nevar runāt par cilvēku dzīvībām un vienlaicīgi plānot, kāds labums būs valsts budžetā. Uzstādījums ir samazināt bojā gājušo cilvēku skaitu, kas aizvien ir gana liels, un diemžēl joprojām Latvija ir trešā saraksta beigās no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Ja mēs domājam, ka fotoradaru ieviešanas projekts ir bijis neveiksmīgs, runājot par budžeta papildināšanu, tad, manuprāt, tas ir ļoti neprofesionāli,” norāda Krapsis.