Vakar, 11. martā pēcpusdienā, Rīgā norisinājās trīspusēja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas policijas un robežsardzes vadības sanāksme. Tā organizēta pēc Latvijas Valsts policijas un Valsts robežsardzes iniciatīvas. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju un Krievijas pilna apmēra agresijas karu Ukrainā, sanāksmē tika pārrunāti kopīgi iekšējās drošības jautājumi, tajā skaitā arī robežu drošība, noziedzības tendences valstīs un riski, ko var radīt šajā nedēļā plānotās Krievijas prezidenta “vēlēšanas”.
Visu trīs valstu dienesti rūpīgi gatavojas 17. martā plānotajām Krievijas prezidenta “vēlēšanām”. Lai gan apdraudējuma līmenis valstīs ir zems, nav izslēgts, ka šajās dienās ir sagaidāmas provokatīvas aktivitātes un iespējami arī mēģinājumi paust atbalstu agresoram, slavinot kara noziegumus un to izdarījušās personas. Dienesti gan Latvijā, gan arī Igaunijā un Lietuvā ir gatavi nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, lai nepieļautu provokāciju riskus un sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, kā arī jebkādu agresorvalsts vai militārās agresijas slavināšanu un kara attaisnošanu. Ja tiks fiksēti pārkāpumi, dienesti visās trīs valstīs pret to vērsīsies bargi. Šajās dienās visās Baltijas valstīs plānota pastiprināta policijas klātbūtne un uzraudzība, īstenojot dažādas preventīvas drošības aktivitātes.
Jau ziņots, ka Latvijā pie “vēlēšanu” norises vietām Rīgā Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonas veiks stingru Krievijas Federācijas valsts piederīgo uzturēšanās nosacījumu Latvijas Republikā ievērošanas kontroli. Valsts robežsardzes amatpersonas pārbaudīs katra vēlētāja personu apliecinoša dokumenta, uzturēšanās tiesību apliecinoša dokumenta – vīzas vai uzturēšanās atļaujas – derīgumu termiņu un personas uzturēšanos Latvijas Republikā likumību.
Tāpat dienestu priekšnieki un viņu vietnieki trīspusējā sanāksmē pārrunāja jautājumus, kas aktuāli visiem dienestiem – kāds ir iedzīvotāju noskaņojums un iekšējās drošības situācija, tostarp noziedzības tendences. Kā satraucošu tendenci dienesti akcentēja narkotisko vielu izplatību, kā arī noziegumu pret īpašumu pieaugumu. Tostarp viens no apskatāmajiem jautājumiem bija risku novērtējums un to apzināšana saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā un policijas lomu iekšējās drošības stiprināšanā.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks: “Vērtējot iekšējās drošības situāciju Baltijas valstīs, aizvien var apgalvot – pie mums ir droši, tomēr šī drošības sajūta ir trausla un jāturpina uzmanīgi sargāt. Šāda cieša Baltijas valstu dienestu sadarbība, saskaņotas un vienotas darbības ir skaidrs signāls ikvienam, ka policija ir gatava jebkuram izaicinājumam. Kara noziegumu slavinātājiem un attaisnotājiem ir jārēķinās ar atbildību. Mēs turpināsim meklēt labākos risinājumus un strādāsim kopā, lai mūsu iedzīvotāji Baltijā būtu drošībā.”
