Ar mērķi stiprināt aizsargāta pakalpojuma sniedzējus, kā arī aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, Valsts policija sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) ir iesniegusi priekšlikumu grozījumiem “Aizsargāta pakalpojuma likumā”, kas paredz ieviest administratīvo atbildību arī par nelegālu sistēmu izmantošanu privātiem (nekomerciāliem) mērķiem. Tas nozīmē, ka administratīvo sodu par nelegālu sistēmu un satura pakalpojumu izmantošanu var saņemt arī gala lietotājs. Paredzamais sods par šādu pārkāpumu var būt brīdinājums vai naudas sods līdz 700 eiro. Šo grozījumu mērķis pavisam noteikti nav sodīt iedzīvotājus, bet gan aizsargāt Latvijas informatīvo telpu un pašus cilvēkus.
Spēkā esošā “Aizsargāta pakalpojuma likuma” redakcija paredz, ka aizsargāta pakalpojuma sniedzējs tiek pasargāts no neatļautas aizsargāta pakalpojuma izmantošanas komerciāliem mērķiem. Proti, par ierobežotas piekļuves sistēmu prettiesisku ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu komerciāliem mērķiem – likumā ir paredzēta atbildība – naudas sods fiziskai personai no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai no 350 līdz 1400 eiro.
Taču, piemērojot tiesību normu praksē, secināms, ka šis aizsardzības mehānisms nenodrošina pietiekamu likumīga pakalpojuma sniedzēja aizsardzību, jo, lai saņemtu šādu pakalpojumu, joprojām tiek izmantotas nelegālas sistēmas. Tas nodara zaudējumus satura veidotājiem, īpašniekiem, pārstāvjiem un legālajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi tiek pārkāptas ne tikai aizsargāta pakalpojuma sniedzēja tiesības, bet cita starpā arī iegūti pakalpojumi, kuru sniegšana Latvijas teritorijā ir aizliegta, piemēram, tiek iegūta piekļuve tādam audiovizuālam pakalpojumam, kas, iespējams, ir naidīgs un pret Latvijas valsti vērsts, kā arī satur dezinformāciju, nepatiesas ziņas un apdraud valsts drošību.
Diemžēl ir konstatēts, ka daļa Latvijas iedzīvotāju dažādu saturu iegūst, izmantojot tieši šīs nelegālās sistēmas. Konstatēts arī, ka patērētāji nereti nezina, ka izmanto nelegālas sistēmas, kā arī nav informēti par nelegāla pakalpojuma pretlikumīgo būtību, kaitīgumu un iespējamajām sekām.
Valsts policija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzsver, ka, paredzot administratīvo atbildību par nelegālu sistēmu izmantošanu privātiem (nekomerciāliem) nolūkiem, mērķis pavisam noteikti nav sodīt iedzīvotājus. Policija neklauvēs pie katrām durvīm ar administratīvā pārkāpuma protokolu. Likuma grozījumiem primāri būtu jādarbojas kā brīdinājumam nelietot nelegālas sistēmas un iekārtas. Tomēr jānorāda, ka, saņemot informāciju un izmeklējot nelegālu izplatītāju izdarītus noziedzīgus nodarījumus, Valsts policijas rīcībā nonāk arī informācija par viņu klientiem. Turklāt nelegālas iekārtas var konstatēt attālināti, neieejot mājoklī.
Šī likumprojekta galvenais mērķis ir stiprināt valsts digitālās telpas drošību un aizsardzību, kā arī veicināt sabiedrībā apziņu un stingru nostāju, ka nelegālu sistēmu uzstādīšana, ierīkošana, instalēšana vai izmantošana privātiem mērķiem ir prettiesiska.
Šonedēļ, 2. marta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē šis priekšlikums par likuma grozījumiem tika atbalstīts 1. lasījumam un pieņemts lēmums virzīt likumprojektu steidzamības kārtā.
Valsts policija jau šobrīd strādā, lai novērstu šāda veida likumpārkāpumus. Tāpēc likumsargi aicina iedzīvotājus pārliecināties, ka viņi izmanto leģitīmu aizsargātu pakalpojumu un par šo pakalpojumu maksā leģitīmam sniedzējam. Gadījumā, ja konstatējat, ka samaksa tiek novirzīta kādai fiziskai personai, vai aizdomīgai un neatbilstošai juridiskai personai, tā ir pirmā pazīme, ka pakalpojums ir nelikumīgs un pavisam drīz par šādu pakalpojumu izmantošanu iedzīvotājs – patērētājs var tikt saukts pie administratīvās atbildības. Valsts policija aicina ikvienu ziņot par šiem likumpārkāpumiem, zvanot 110 vai rakstot uz e-pastu vpdd@vp.gov.lv.
