Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Latvijas Republikas policijas likvidācija: 1940 Drukāt

    

1940. gada 16. jūnijā pulksten 13 latvijas sūtnim Maskavā iesniedza PSRS ultimātu Latvijas valdībai. Nākamajā rītā - 17. jūnijā - Latvijas Republikas valdība demisionēja.

"Pēc Padomju valdības 16. jūnija paziņojuma saņemšanas valdība tūliņ sanāca uz ārkārtēju sēdi Valsts Prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa vadībā. Valdība nolēma paziņot Padomju valdībai, ka tajā pašā uzticības garā, kādā viņa līdz šim pildījusi savastarpējās palīdzības paktu, viņa piekrīt Padomju valdības prasībai ielaist Latvijā Padomju karaspēka daļas." ("Valdības Vēstnesis", 1940. gada 17. jūnijā)

16. jūnija vakarā K. Ulmanis gan sazinājās ar Vācijas sūtni un mēģināja noskaidrot, vai Latvija varētu cerēt uz Vācijas militāro atbalstu, bet saņēma noliedzošu atbildi.

Tūlīt pēc lēmuma par karaspēka ielaišanu Latvijas teritorijā Iekšlietu ministrs K. Veidnieks sasauca augstāko policijas amatpersonu sapulci, lai paziņotu par gaidāmo karaspēka ienākšanu. Iekšlietu ministrs norādīja, ka policijas ierēdņiem jāpaliek savos posteņos un jānovērš iespējamās nekārtības. Iedzīvotājiem nevajagot aizliegt izrādīt simpātijas Sarkanajai armijai, bet ar noteikumu, ka ielās netiks traucēta satiksme.

1940. gada 17. jūnija rītā Rīgas ielās policija patrulēja pastiprinātā režīmā. Gatavībā tika turēti arī visi policijas rezerves spēki. Tikai 17. jūnijā pulksten 12 Rīgas radio paziņoja par tanku ienākšanu Rīgā kā par jau notikušu faktu. No rīta iedzīvotājus neviens nebrīdināja par gaidāmajiem notikumiem. Arī zemākajiem policijas ierēdņiem neviens neko nepaskaidroja.

"Pleskava, 17. jūnijs (TASS) Šorīt Padomju karaspēks, galvenokārt mehanizētās daļas, pārgāja Igaunijas un Latvijas robežas un iegāja Tallinā, Dvinskā (Daugavpilī), Mītavā (Jelgavā) un Rīgā. Rīga, 17. jūnijs (TASS) Šodien pulksten 12:30 dienā pēc Rīgas laika Rīgā iegāja Sarkanarmijas tanku daļas. Karaspēka pārvietošanās notika stingri plānveidīgi un pilnīgā kārtībā. Ļaudis pilsētas ielās apsveic sarkanarmijas daļas. Karaspēka kustība turpinās. ("Izvestija", 1940. gada 18. jūnijs)

Patiesībā gan viss nepavisam nerisinājās tik gludi.Rīgas ielās sākās sadursmes starp apsveicējiem un policiju. Sadursmes turpinājās visu dienu, un policisti pūļa savaldīšanai lietoja gumijas stekus un pat šaujamieročus. 29 personas ar šautām brūcēm nogādāja slimnīcās. Visasākās sadurmes izcēlās stacijas laukumā. Tur kārtības uzturēšanai bija norīkoti 6. iecirkņa kārtībnieki. Padomju tanki apstājās pretī stacijas ēkai. Daudzi strādnieki gribēja Sarkanās armijas tankistus apsveikt, bet policisti neļāva tuvoties tankiem. Līdz pulksten 15 stacijas laukumā jau bija sapulcējušās lielas ļaužu masas, tāpēc policija izsauca papildspēkus. Drīz vien ieradās vairāki desmiti stekiem bruņotu policistu un sāka izklīdināt pūli. Daudzi demonstranti metās bēgt, daļa no viņiem - prefektūras virzienā. Pie prefektūras stāvošie policijas darbinieki, nesaprazdami, kas notiek, pret bēdzējiem atklāja uguni.

Tajā laikā uz stacijas pusi turpināja plūst jaunas ļaužu masas, kas gribēja paskatīties uz krieviem. Policijas kārtībnieki vairs nespēja kontrolēt situāciju, tāpēc izsauca jātnieku nodaļu, ko komandēja Aleksandrs Martinsons. 13 jātnieki ieradās laukumā un mēģināja izklīdināt pūli, kas jau bija kļuvis agresīvs, bet bez panākumiem. Demonstranti sāka policistus apmētāt ar akmeņiem, un trīs policisti tika smagi sadurti. Kopumā 17. jūnijā Rīgā tika ievainots 61 policijas darbinieks.

1940. gada 21. jūnijā savu pirmo sēdi sasauca jaunā, tikko sastādītā A. Kirhenstšteina valdība. Sēdē piedalījās arī Valsts prezidents K. Ulmanis. Kornēlija Veidnieka vietā par iekšlietu ministru iecēla Vili Lāci.

22. jūnijā no amata atbrīvoja Drošības departamenta direktoru Jāni Fridrihsonu (arestēts 1940. gada 21. septembrī, miris cietumā), un PSRS valdības pilnvarotais pārstāvis latvijā A. Višinskis pieprasīja aizsargu atbruņošanu un organizācijas likvidēšanu, ko arī realizēja 23. jūnijā (likums par aizsargu organizācijas likvidāciju stājās spēkā tikai 1940. gada 10. jūlijā, un to vēl parakstīja Valsts prezidents K. Ulmanis). Tajā pašā dienā pēc paša lūguma no amata atbrīvoja Kārtības policijas departamenta direktoru Augustu Austrumu (agrāk - Ausmanis, arestēts 1940. gada 14. augustā; nāvessods piespriests 1942. gada 23. oktobrī). un atbruņoja policiju. 24. jūnijā nodibināja vietējo revolucionāro elementu veidotu Palīgpolicijas dienestu (P.D.), 2. jūlijā nodibināja Sarkano gvardi rūpniecības iestāžu apsargāšanai. 12. jūlijā likvidēja Rīgas prefektūras Aizsardzības rotu  un jātnieku nodaļu. 21. jūlijā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis atteicās no Valsts prezidenta amata.

24. jūlijā pilnībā likvidēja Latvijas Republikas policiju.