Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Jaunumi Drukāt

prezidenturas_logo_(1).png

Valstīm jāsaskaņo izmeklēšanas metodes cīņā pret kibernoziegumiem 2015. gada 30. marts

Rīga, 2015.gada 30.marts. No 25.marta līdz 27.martam Jūrmalā notika Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) konference „Kibernoziegumi – stratēģiskais līmenis”. Konferences mērķis bija nostiprināt sadarbību un saskaņot izmeklēšanas metodes starp tiesībaizsardzības iestādēm ES dalībvalstīs, kā arī veicināt publisko privāto partnerību un sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm un ES kandidātvalstīm cīņā pret kibernoziegumiem.

Konferenci atklāja CEPOL direktors Ferencs Banfi (Dr Ferenc Bánfi), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.

Konferences atklāšanā R.Kozlovskis uzsvēra, ka “no kibernoziedzības cieš gan privātpersonas un uzņēmumi, gan valsts kopumā. Tādēļ tie ir vērsti ne vien pret personu īpašumu, bet arī pret valsts drošību. Ņemot vērā kibernoziedzības draudu globālo raksturu, īpaša loma cīņā pret kibernoziedzību ir  sadarbībai un efektīvai saziņai starp valstīm un tiesībaizsardzības iestādēm.”

Savukārt CEPOL direktors konferences atklāšanā norādīja, ka mūsdienās internets tiek izmantots ne tikai labiem mērķiem, bet arī noziedzīgai darbībai, piebilstot, ka tiesībsargājošās iestādes nevar darboties izolēti, cīnoties ar kibernoziegumiem. “Sarežģītā cīņa ar kibernoziedzību liek īstenot plašus un dažādus rīcības plānus, tehnikas un metodes, līdz ar to ļoti strauji pieaug arī nepieciešamība pēc apmācībām,” uzsvēra Banfi, piebilstot, ka apmācības starptautiskā vidē piedāvā iespējas ne tikai uzlabot zināšanas un iemaņas, bet arī veicināt sadarbību starp tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem.

Arī I.Ķuzis norādīja, ka “tiešsaistes noziedzība ir tiešs drauds cilvēktiesībām, un tā skar cilvēkus it visur pasaulē. Tā kā šo noziegumu raksturs nepazīst valstu robežas, ir nepieciešama starptautiska rīcība. Cīņa pret šāda veida noziedzību jāizvērš tādā veidā, kas ļautu tiesībsargājošām iestādēm vienā valstī efektīvi sadarboties ar līdzīgām iestādēm ārvalstīs. Valstu tiesībsargājošajām iestādēm ir nepieciešama apmācība un tehnisko zināšanu bāze, lai saskaņoti varētu cīnīties pret kibernoziegumiem globāli saderīgā sistēmā.”

I.Ķuzis arī minēja, ka 2014.gadā Latvijā reģistrēti apmēram 400 kibernoziegumi, taču šis skaitlis neatspoguļo patieso kibernoziegumu skaitu noziegumu slēptā rakstura un citu ar to saistīto īpatnību dēļ. 2014.gadā Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT fiksējusi vairāk nekā 3000 augstas prioritātes un gandrīz pusmiljonu zemas prioritātes incidentus. Kopumā kibernoziegumu skaits strauji aug.

Īpašu uzmanību konferences dalībnieki pievērsa arī sadarbībai ar Austrumu partnerības valstu tiesībsargājošām iestādēm kibernoziegumu atklāšanā un prevencijā. Konferencē diskutēja par problēmjautājumiem, kas traucē sekmīgi izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kuros iesaistītas organizētās noziedzīgās grupas, kā arī par stratēģiskiem mērķiem un prioritātēm, kuras būtu jānosaka ES līmenī.

Diskusiju temati bija iespējamie sadarbības veicināšanas mehānismi ar privāto sektoru, kura rīcībā ir 85% visas informāciju tehnoloģiju infrastruktūras; risinājumi pastāvošo kibernoziedzības apkarošanas instrumentu efektīvākai izmantošanai praksē; tiesiskā regulējuma turpmākas attīstības virzieni, kā arī  sadarbības iespējas ar trešajām valstīm. Konferencē pārrunāja arī citus aktuālus jautājumus, kas var sniegt praktiskus uzlabojumus kibernoziedzības novēršanā un apkarošanā.

Konferences noslēgumā kā galvenie izaicinājumi tika norādīti: kibernoziegumu anonimitāte, noziedzīga darbība internetā kodētā veidā, robežu neesamība kibernoziedzības izplatībā, lielais latento kiberincidentu skaits, internetam pieslēgto ierīču skaita pieaugums, kibernozieguma kā maksas pakalpojuma izplatība, instrumentu trūkums izmeklēšanas veikšanai privātuma apstākļos un vidē, kā arī apmācību trūkums speciālistiem.

Noslēgumā tika secināts, ka kā galvenās prioritātes kibernoziedzības apkarošanā būtu jānosaka kriminālizlūkošana, prevencija, praktisku kibernoziedzības apkarošanas operāciju atbalstīšana, sadarbības attīstīšana un nepieciešamā tiesiskā regulējuma ieviešana. Tāpat jāveicina sadarbība ar  privāto sektoru un jāizmanto tā piedāvātais potenciāls. Jāveido tieši kontakti tiesībsargājošo institūciju starpā un ar privāto sektoru, veicinot operatīvu sadarbību. Jāattīsta sadarbība ar trešajām valstīm, jo, ņemot vērā kibernoziedzības globālo raksturu, to nav iespējams apkarot izolēti.

Konferencē piedalījās 83 eksperti no ES dalībvalstīm, pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta, Eiropola un CEPOL, pārstāvji no Austrumu partnerības valstīm (Gruzijas, Moldovas un Ukrainas), Turcijas, Federālā izmeklēšanas biroja pārstāvji no ASV, kā arī pārstāvji no uzņēmumiem.

 

 

Mediju kontaktiem:

Gunta Skrebele

Iekšlietu ministrija

Nozares komunikācijas eksperte

gunta.skrebele@iem.gov.lv

T: +371 67219363

M: +371 29494943