Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Visas aktualitātes Drukāt

Valsts policija kopā ar apdrošināšanas sabiedrību „Balta” prezentē unikāla īpašuma drošības pētījuma rezultātus 2011. gada 09. marts

2011.gada 9. martā

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību

birojs informē

Valsts policija kopā ar apdrošināšanas sabiedrību „Balta” prezentē unikāla īpašuma drošības pētījuma rezultātus

Šodien notika preses konference, kuras laikā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde kopā ar apdrošināšanas sabiedrību „Balta” prezentēja Latvijā unikālā īpašuma drošības pētījuma rezultātus (tika aptaujāti gan iedzīvotāji, gan zagļi) un sniedza pārskatu par aktuālo situāciju īpašuma zādzību jomā, kā arī praktiskus ieteikumus efektīvākiem mājokļa drošības pasākumiem. 

Rīgas reģionā 2010. gada laikā ir izdevies panākt īpašuma zādzību skaita samazinājumu par 5,3 procentiem – līdz 1689 gadījumiem. Tomēr, citos reģionos to skaits pieaug un Valsts policijas darbinieku un apdrošināšanas sabiedrības „Balta” speciālistu pieredze liecina, ka iedzīvotāji dažkārt neveic pat elementārus mājokļa pasargāšanas pasākumus. Turklāt nereti viņu priekšstats par to, kā labāk pasargāt savu īpašumu no zādzībām, krasi atšķiras no metodēm, kas patiešām spēj aizkavēt zagļus.

Lai apzinātu reālo situāciju īpašuma drošības jomā Latvijā, AAS „Balta”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru „Data Serviss” un Valsts probācijas dienestu, veica pētījumu, kura laikā, aptaujājot iedzīvotājus un par zādzībām iepriekš tiesātas personas, tika analizēti vairāki būtiski faktori - zagļu iecienītākie rīcības scenāriji, zādzību riska tendences un efektīvākās metodes mājokļa aizsardzībai.

Veiktajā pētījumā 47.1 procents no aptaujātajām iepriekš tiesātājām personām norādīja, ka ielauzties īpašumā un paveikt zādzību ir ļoti vienkārši. Turklāt 63 procenti no šīs respondentu grupas norādīja, ka zādzību parasti spēj paveikt ātrāk par 15 minūtēm un tās var notikt jebkurā diennakts laikā, kaut arī priekšroka tiek dota dažādām svētku dienām un laikam, kad mājokļu īpašnieki dodas garākos atvaļinājumos.

Gan iedzīvotāji, gan zagļi norāda, ka visbiežāk tiek nozagta nauda un dažādas sīklietas, ko ir vieglāk realizēt, - juvelierizstrādājumi un nelielas elektropreces (datori, mobilie telefoni un fotoaparāti). Ļoti reti tiek zagti televizori un citas lielākas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir apgrūtinoša. Vērā ņemams tas, ka zagļi atšķirībā no iedzīvotājiem norāda, ka tos interesē arī dokumenti, tāpēc iedzīvotājiem ieteicams parūpēties par drošu savu svarīgāko dokumentu uzglabāšanu.

„Kopumā 2010. gada laikā „Balta” ir saņēmusi vairāk kā 200 atlīdzību pieteikumu par dažādām zādzībām no klientu īpašumiem visā Latvijā. Atlīdzībās par šiem gadījumiem esam izmaksājuši vairāk nekā 115 tūkstošus latu. Raksturīgi, ka pilsētās iekļūšanai mājokļos galvenokārt tiek izmantoti balkoni un logi, it īpaši, ja mājokļa iemītnieki paši ir tos atstājuši nenoslēgtus. Reģionos un privātmājās zagļi visbiežāk ielaužas saimniecības ēkās un garāžās, kas nav savienotas ar dzīvojamo ēku. Cilvēkiem, kas savos lauku īpašumos uzturas tikai periodiski, ir īpaši ieteicams parūpēties par to pieskatīšanu saimnieku prombūtnes laikā, jo pēdējā laikā zagļi ir īpaši iecienījuši šādas mājas. Tostarp tajās mēdz ievākties bezpajumtnieki, kas bieži vien, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni vai apkures iekārtām, izraisa ugunsgrēkus,” stāsta Kristians Pudans, AAS „Balta” valdes loceklis.

Valsts policijas dati liecina, ka pagājušā gada laikā visā Latvijā ir paveiktas 4194 īpašumu zādzības, kas ir par 2.1 procentu vairāk nekā 2009. gadā. Atsevišķos Latvijas reģionos zādzību skaits diemžēl pieaug, un vislielākais pieaugums ir vērojams Daugavpilī (286 gadījumi, 25 procentu pieaugums), Jelgavā (204 gadījumi, 18.6 procentu pieaugums) un Rēzeknē (141 gadījums, 41 procenta pieaugums). 

Kā norādīja arī lielākā daļa aptaujāto, ja zagļi ir noskatījuši konkrēto mājokli, tad to pilnībā pasargāt nav iespējams. Tomēr, īstenojot kaut vai elementārus drošības pasākumus, ir iespējams palielināt iespēju, ka zādzība var neizdoties, vai arī, apdrošinot īpašumu, parūpēties, ka, pat notiekot zādzībai, ātri varēsiet aizstāt nozagtās mantas.  

„Zagļus spēj aizkavēt pat vienkāršas lietas - kārtīgi aizvērti logi, izturīgas durvis ar kvalitatīvu slēdzeni, elementāras signalizācijas sistēmas un kaimiņu vērība. Bieži vien izšķiroši ir tas, ka apkārtējie rīkojas atbildīgi un ziņo par notiekošo policijai, tādējādi ļaujot notvert noziedzniekus. Jāatceras, ka zagļi vienmēr cenšas darboties klusi un viņu plānus spēj izjaukt faktiski jebkāda neparedzēta situācija – kā signalizācijas ieslēgšanās, saimnieku pārrašanās vai kaimiņi, kas ziņo par notiekošo,” skaidro Andrejs Grišins, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks.  

Ikvienam ir jābūt vērīgam pret apkārt notiekošo, jo pirms zādzības zagļi iespējams centīsies iegūt informāciju par īpašumu gan no mājokļa saimnieku paziņām un kaimiņiem, gan, novērojot saimniekus, tostarp ielūkojoties dzīvoklī – uzdodoties par piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem vai tirgotājiem. Arī komunicējot interneta vidē, ir jābūt uzmanīgiem, jo dažkārt dzīvokļu aplaupītāji izmanto informāciju, kuru iegūst internetā, iepazīstoties ar mājokļa saimniekiem vai viņu paziņām. 

Interesanti, ka iedzīvotāji pietiekami nenovērtē suņu kā mājokļa sargu potenciālu, ierindojot tos vien trešajā drošības līdzekļu vietā aiz signalizācijas un novērošanas kamerām. Turpretim zagļi suņus atzīst par lielāko traucēkli zādzības paveikšanai, jo tie pievērš apkārtējo uzmanību un atsevišķos gadījumos zagļi arī nevēlas riskēt ar stāšanos pretī lielākam sunim. 

Pētījuma prezentācija

--
Toms Sadovskis
Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists
E-pasts:
Tālrunis: (+371) 6 7219 872
Mobilais tālrunis: (+371) 2 7878 155