Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
XVII - XIX gadsimts Drukāt

 

1697. gadā Rīgā uzcēla pirmo pārmācības namu. Viduslaikos ieslodzījumā turēja tikai apsūdzētos pirmstiesas izmeklēšanas laikā. XVII gadsimtā ievērību guva ideja par noziedznieku pāraudzināšanu slēgtās iestādēs, kur bez darbaudzināšanas veica arī garīgo audzināšanu. Rīgas cietumnieku uzturs, protams, bija slikts. Trīs reizes nedēļā viņi saņēma putru, četras reizes nedēļā - taukos vārītus kāpostus vai zirņus. Maizes deva brokastīm un vakariņām - 400 gramu. Cietumniekiem gaļu deva reizi mēnesī un visos svētkos.

1732. gadā Rīgas pilsēta algoja 235 dažādus civilos speciālistus, tai skaitā vienu vecmāti, vienu bendi, divus cietuma uzraugus, trīs ārstus, septiņus mūziķus, 17 sētniekus un 24 ugunsdzēsējus.

Visiem pilsētniekiem Rīgas rāte bija sadalījusi pienākumus, kurus vajadzēja veikt sabiedriskā kārtā pilsētas labiekārtošanā un uzturēšanā miera laikā. Apgrūtinošākais regulāri pildāmais pienākums bija naktssardžu dienests. Ielas apgaismoja 400 laternu. To uzturēšana un ekspluatācija rīdziniekiem gada laikā izmaksāja 100 dālderu. Naktssargiem vajadzēja rūpēties par kārtību pilsētā - novērst kautiņus, sadursmes un citas nekārtības, aizturēt trokšņotājus, kā arī ziņot par ugunsgrēkiem. Taču galvenais naktssardzes uzdevums bija novērst zādzības. Pilsētā, kas bija sadalīta četros kvartālos, katru nakti patrulēja 24 naktssargi, kurus vadīja pilsētas algoti kvartālu uzraugi. Patruļas strādāja no pulksten sešiem vakarā līdz pulksten sešiem rītā. Tātad šīs XVIII gadsimta vidū reorganizētās naktssardzes var uzskatīt par pirmajām pilsētas algotajām vienībām, kuru funkcijas atbilst policijas uzdevumiem. Līdz tam pilsētas sardzes vispirms pildīja ārējās un tikai tad iekšējās aizsardzības funkcijas, bet pēc 1741. gada rātes rīkojuma par sardzes vienību primāro uzdevumu kļuva pilsētas iekšējās kārtības uzraudzība.

Rīgā beidzot tika izveidota arī profesionāla policija, kura tieši pakļāvās Krievijas valdības iestādēm. Policijas galvenie mērķi bija kārtības nodrošināšana, tirdzniecības un būvniecības noteikumu uzraudzība, sanitārā stāvokļa un satiksmes drošības kontrole, ugunsdrošības pasākumu organizācija.

1786. gadā, kad uzcēla jauno valsts cietumu Citadelē, pārmācības namu slēdza. Bet, tā kā klaidoņu un ubagotāju skaits Rīgas ielās nesamazinājās, 1794. gadā pārmācību namu izremontēja un atkal atvēra. Bez nespējniekiem un klaidoņiem patversmē ievietoja arī hroniski slimus cilvēkus. Jau pirmajos darbības mēnešos patversme bija pārpildīta - tajā bija vairāk nekā 100 ieslodzīto.

1870. gada 16. jūnijā izdoto Krievijas pilsētu nolikumu Rīgā izdevās ieviest tikai pēc septiņiem gadiem. 1877. gada 26. martā tika izdoti noteikumi, kā attiecināt šo Krievijas pilsētu nolikumu uz Baltijas guberņu pilsētām. Noteica Rīgas pilsētas pārvaldes institūcijas: rīkotājorgāns - pilsētas Dome - ar nelielu domnieku (72 domnieki) skaitu, kas nodrošināja pašvaldības funkcijas; izpildvara - pilsētas valde, kuras locekļu skaitu noteica Dome. Domes un valdes priekšsēdētāja amatu apvienoja Domes ievēlētais pilsētas galva, kuram, tāpat kā Domei, noteiktais pilnvaru laiks bija 4 gadi. Atsevišķas pilsētas saimniecības nozares Dome varēja nodot īpaši izveidotas komisijas vai personas valdījumā.

Pilsētas pārvaldes pārziņā tika nodots plašs pienākumu loks - pilsētas pārvalde, tās saimnieciskā darbība, labiekārtošana, ugunsdrošība, veselības aizsardzība, sociālā apgāde, izglītība, utt. Tomēr uzraudzību pār pilsētas Domi paturēja gubernators un guberņas pilsētu lietu pārvalde.