Braukšana alkohola reibumā vai divatā uz viena braucamā, pārāk ātra un agresīva manevrēšana starp citiem satiksmes dalībniekiem un nespēja savaldīt braucamo – šāda pārgalvīga elektroskrejriteņu vadītāju rīcība visbiežāk noved pie negadījumiem un traumām, liecina Valsts policijas novērojumi. Valsts policija atgādina, kādi noteikumi ir jāievēro un kā sevi pasargāt, lai brauciens ar elektroskrejriteni nebeigtos slimnīcā un būtu drošs gan vadītājam, gan citiem satiksmes dalībniekiem.
“Esam novērojuši, ka cilvēki bieži vien elektroskrejriteni neuztver kā nopietnu un potenciāli bīstamu transportlīdzekli – lielākā daļa apzinās, ka alkohola reibumā nedrīkst braukt ar automašīnu, taču pēc ballītes iereibušam doties mājās ar elektroskrejriteni gan daudziem šķiet laba doma. Patiesībā tieši šādos apstākļos – naktī, reibumā un braucot divatā uz viena elektroskrejriteņa – visbiežāk arī notiek negadījumi un braucēji gūst patiešām smagas traumas. Arī ārsti norāda, ka elektroskrejriteņu vadītāji visbiežāk slimnīcā nonāk nakts stundās un būdami alkohola reibumā. Vēlos uzsvērt, ka mēs neesam pret elektroskrejriteņiem, bet gan vēlamies izskaust braukšanu agresīvi un reibumā un tādā veidā samazināt cietušo skaitu un smago traumu gadījumus,” stāsta Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics.
Valsts policija atgādina būtiskākos noteikumus un ieteikumus, kas jāievēro, lai braukšana ar elektroskrejriteni būtu droša un vadītājs neapdraudētu ne sevi, ne citus satiksmes dalībniekus.
- Nebrauc alkohola reibumā! Pagājušajā gadā katrs piektais ceļu satiksmes negadījums, kurā bija iesaistīts elektroskrejritenis, notika, vadītājam esot alkohola reibumā. Taču reibumā cietušo braucēju skaits ir lielāks, jo daudzi par kritieniem, kuros nav iesaistīti citi satiksmes dalībnieki, policijai neziņo un paši dodas uz medicīnas iestādi. Tāpēc jāatceras, ka ir aizliegts vadīt elektroskrejriteni, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, un pēc ballītes mājās labāk doties ar taksometru vai kājām.
- Nepārvadā pasažierus! Braucot ar elektroskrejriteni ir aizliegts vest pasažierus, jo tas ievērojami palielina negadījumu risku. It īpaši bīstama ir bērnu pārvadāšana – kritiena gadījumā bērns, kas stāv starp vadītāju un skrejriteņa stūri, var gūt smagas sejas un citu ķermeņa daļu traumas.
- Velc ķiveri! Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka elektroskrejriteņu vadītājiem vecumā no 14 līdz 17 gadiem galvā obligāti ir jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei, savukārt pilngadīgiem vadītājiem ķiveres lietošana ir vēlama. Ārsti norāda, ka tiem pacientiem, kas nonāk medicīnas iestādēs pēc elektroskrejriteņu negadījumiem, tikai ļoti retos gadījumos galvā ir bijusi ķivere. Galvas traumas skrejriteņu vadītājiem mēdz būt ļoti smagas un prasa ilgstošu ārstēšanos, bet ķiveres lietošana ievērojami samazina šo traumu risku un smaguma pakāpi.
- Izvēlies atbilstošu ātrumu! Noteikumi paredz arī to, ka no 1. aprīļa satiksmē var piedalīties tikai ar CSDD reģistrētiem elektroskrejriteņiem, kuru maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h, bet Rīgas pašvaldība plāno galvaspilsētas vēsturiskajā centrā noteikt ātruma ierobežojumu līdz 20 km/h. Taču braucējiem jāņem vērā, ka elektroskrejriteņu riepas ir mazas un tie ir salīdzinoši nestabili, līdz ar to pat neliela bedre, akmens vai ceļa seguma maiņa var radīt bīstamu situāciju. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties atbilstošu ātrumu, lai laikus varētu pamanīt šķēršļus un apbraukt tos.
- Uz ietves gājējiem ir priekšroka. Valsts policija pērn fiksēja 61 ceļu satiksmes negadījumu, kad elektroskrejriteņa vadītājs bija uzbraucis gājējam. Lai gan noteikumi atļauj ar elektroskrejriteni pārvietoties arī pa ietvi, jāatceras, ka uz tās vienmēr priekšroka ir gājējam, tāpēc pa ietvi ir jābrauc lēnāk un nekādā veidā netraucējot gājējiem. Elektroskrejriteņiem, kur vien iespējams, būtu jāpārvietojas pa veloceliņiem, bet atļauts braukt arī pa nomali, netraucējot gājējiem, kā arī pa brauktuvi, braucot vienā rindā un iespējami tuvu labajai malai vietās, kur atļautais ātrums nepārsniedz 50 km/h.
Ar mērķi samazināt elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu Valsts policija kopā ar Stradiņa slimnīcu un “Bolt” sākusi informatīvo kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”. Ar kampaņas materiāliem medijos, sociālajos tīklos un pilsētvidē Valsts policija ar partneriem informē par negadījumu un traumu statistiku, tipiskajiem negadījumiem un ievainojumiem, kā arī dalās ar reāliem cietušo pieredzes stāstiem, tā uzskatāmi parādot, ka agresīva braukšana reibumā un pārkāpjot noteikumus, ir ātrākais veids, kā nonākt slimnīcā. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.